Kokareviča - E.Salmanis
JIRMV/MVa – ES 36
Kokoreviča, Viktorija Intervija ar Egonu Salmani 2016. gada 19.maijā , plkst.17.30 Balvu mūzikas skolas telpās
V.K.: Mani sauc Viktorija Kokoreviča un šodien es intervēšu Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas absolventu Egonu Salmani. Lūdzu pastāstiet nedaudz par sevi.
E.S.: [Smejas] Mans vārds ir Egons Salmanis. Dzimis 1965. gadā, onkulis [iesmejas]. Mma ... Esmu balvēnietis no līdz , aa…, līdz kaulam balvēnietis. Aaa …[nopūšas] Beidzis Balvu mūzikas skolu, beidzis Rēzeknes mūzikas vidusskolu, tad kad viņa vēl nebija Jāņa Ivanova, bet vienkārši Rēzeknes mūzikas vidusskola … aa …Mācījies RPIVĀ un Daugavpils universitātē un šobrīd, šobrīd, oj , daudz gadus strādāju Balvu mūzikas skolā par skolotāju. No 1984. gada, aa…, tad no 1987. gada vadu pūtēju orķestri „Balvi”…, sen. Tad, oj, paralēli esmu Balvu vidusskolā, tagad Valsts ģimnāzijā, strādājis par dziedāšanas skolotāju, par estrādes ansambļa vadītāju, par pūtēju orķestra vadītāju. A… jā, un no 1997. gada esmu Balvu mūzikas skolas direktors vēl. Viss. Punkts, Āmen.[smaida]
V.K.: A..Kad jūs mācījāties Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā?
E.S.: Oj, no, no pagājušā gadsimta 1980.līdz1984. gadam [smejas].
V.K.: Un kādā nodaļā apguvāt izraudzīto specialitāti?
E.S.: Pūšaminstrumentu nodaļā, trompetes specialitāti.
V.K.: Aa… Kas bija jūsu specialitātes pedagogs?
E.S.: Valdis Āboliņš.
V.K.: Un kā veidojās savstarpējā sadarbība?
E.S.: Oj, nu,[smaida] a.., mums laba sadarbība veidojās. Es biju jauns, viņš jau bija krietni gados, karjeras, varbūt norietā, bet, bet tas nekas, mēs atradām ļoti labu kopējo valodu.
V.K.: Kādos kolektīvos darbojāties mūzikas vidusskolā un ārpus tās?
E.S.: [iesmejas] Jā, mācību korī, jauniešu korī „Ezerzeme”, viņš tieši tad nodibinājās, kad es mācījos. Tad skolas pūtēju orķestrī, skolas simfoniskajā orķestrī un pūtēju orķestrī „Rēzekne”.
V.K.: Kādi skolas audzēkņi un pedagogi bija kopā ar jums šajos kolektīvos?
E.S.:[iesmejas] Mūsu skolas?
V.K.: Jā.
E.S.: Em… no mūsu skolas, diemžēl, nebija. Es, es, es tātad esmu vienpatis. Bet, bet mans kursabiedrs ir Einārs Lipskis, ar ko četrus gadus īrējām vienu dzīvokli, ja jūs tādu pazīstat. [smaida] A… Gunārs Rupainis, ja jūs tādu pazīstiet un Indulis Balodis, kordiriģenta Ulda Baloža dēls, mēs beidzām četri puiši.
V.K.: Am… Atsauciet atmiņā savus kursa biedrus, draugus un raksturojiet viņus!
E.S.: Uj. Amm…[iesmejas]. Šos četrus varbūt sākumā. Emm… izcili, izcili, izcili puiši tajā laikā, nu muzikāli. Einārs Lipskis, es domāju, ka komentārus neprasa. A…nu ..a… jau tajā laikā ļoti, ļoti labs pianists, estrādnieks, interesants, interesants mūziķis. Gunārs Rupainis ,a…, ļoti labs mežradznieks, paralēli, paralēli, man liekas, multiinstrumentālists, šobrīd Bigbendā bungas spēlē. Viņš vēl trompeti spēlēja, tad eifoniju, man liekas, jo liekās – pat slotas kātu [smaida]. A…, un Indulis Balodis bija arī interesants džeza pianists, pietiekami labs kordiriģents. Meitenes bija daudz, talantīgas un smukas, vairāk nekā. [Iesmējās V.K.]
V.K.: Kādi mūzikas mācību priekšmetu pedagogi, kursu audzinātāji visspilgtāk palikuši atmiņā un kāpēc?
E.S.: Oj.. Fiskovičs, izcils harmonijas, solfedžo skolotājs, kolorīts. A..vēl protams, Sergejevs – diriģēšanas skolotājs, Sergejs Sergejevs. Tad, tad …. Krievu valodas skolotāja Groma, vārdu piemirsu jau,… par cik man bija izcila, pēdiņās, krievu valoda, man uzsvari bija viss viens [iesmejas]. [Smejoties] Ļoti latviskā vidē audzis, bet viņa ieinteresēja uz krievu valodu. Vēl, vēl, protams,…aa…. Nu mācību daļas vadītāja ļoti zinoša, atraktīva Ilga Viļuma. Ammm…. Kas tad vēl, sporta skolotājs Pipčenkovs,..aa… kas, kas vēl tāds būtu? Simfoniskā orķestra diriģents Mārtiņš Blumbergs, iespējams, viens otrs jau vairs nav starp dzīvajiem. Žēl.
V.K.: Kādi vispārizglītojošo mācību priekšmetu skolotāji skolā strādāja tajā laikā, kad jūs mācījāties?
E.S.: Es jau pieminēju, krievu valodas skolotāja Gromu. Tad bija latviešu valodas skolotāja, tieslietu ministra uzvārdā, Rasnača. Tad bija militārās mācības un vēstures skolotājs Mednis, [smejoties] kurš militāro mācību iesāka krievu valodā, bet mēs viltīgi izvilinājām, ka viņš pāriet uz latviešu valodu, padomju laikā. Sporta skolotājs, sporta skolotājs Pipčenkovs [izklepojas]. Fizikas skolotāja Spale, šo to vēl atceros. A… Angļu valodas skolotāja Filša, kā Einārs teica Filča un stipri kolorīts fizikas skolotājs a…. kurš, nu, no kura te visi baidījās, te pie viņa bij problēmas nošpikot. Ķīmija, nē, es atvainojos, ķīmijas skolotājs, jā Orinskis, nu tur bija zverā...
V.K.: Vai Jūsu laikā pedagogiem vai audzēkņiem bija dotas iesaukas?
E.S.: Nu jā.
V.K.: Kādas?
E.S.: Fiskovičam bija Grāfs.
V.K.: Kāpēc?
E.S.: Šī iesauka nāca viņam jau, jau mantojumā. Mēs atnācām, viņš Grāfs jau bija, aizgājām – viņš Grāfs palika….A….. [domā] Tā bij man liekas tāda kolorītākā iesauka… mmm….Vairāk teikšu, ka nebija [smejas] publiskojumu.
V.K.: Kādas skolas dzīves tradīcijas jūs glabājat atmiņā? [noklepojas]
E.S.: [domā] Uj, nu jā, nu bija jauniešu kora balles. Uh... kādas…. Tad un koris, tad bij milzīgs un tāds, uj, foršs bija, jā. [smaida] Tad protams, a….. pirmā kursa iesvētības bija interesantas, arī tā nu kā. Tā labi tad [domā, iesmejas] dzimšanas dienu svinēšanas [smejas], tās bija neoficiālās.
V.K.: Vai Jūsu kurss bij aktīvs skolas tradīciju veidošana un uzturēšanā?
E.S.: Nu jā, jā, protams.
V.K.: Kādas audzēkņu nerātnības bija raksturīgas jūsu laikā skolā (kopmītnēs, sabiedriskajos pasākumos)?
E.S.: Nu, kopmītnēs mēs nedzīvojām, uz kopmītnēm [smaidot] mēs šad tad gājām ciemos, tagad jau var atzīties. Oj…. [nopūšas]. Visas joprojām stāstīt nevar, jo noilgums vēl nav iestājies [smejas]. A….bet, bet kā,, nu mēs kaut kā pamanījāmies baļļukus taisīt…skolā, kā tas izdevās, vot to gan vēl nestāstīšu, bet, bet bija tā. Kursa baļļukus mēs taisījām.
V.K.: Amm….kādas tradīcijas bija raksturīgas radošajos kolektīvos, kuros darbojāties (orķestros)?
E.S. Jau pieminēju, jau pieminēju, jauniešu korī, visvairāk bij tikai jaunieši, jā un tas nozīmē, ka un arī bija nu tādi jau pieauguši, kas bija pāri divdesmit. Tiem tur bij jau lielāka patstāvība, bija mums uz ko skatīties…..Nu … jā…. Tur bij diezgan regulāri, bija baļļuki un, un, un, paši spēlējām, paši dziedājām, nu interesanti bija. A… pārējiem kolektīviem nu [noklepojas] tad, kad bij koncerti, izbraukuma koncerti, nu tad gan bija. Mēs ar simfonisko orķestri bijām Sanktpēterburgā, tad Ļeņingradā, ar kori bijām Ģorģijā [Gruzijā], iedomājies cik tas tālu, un pat sirds… Pa ceļam zaļajā pieturā atstājām pēc tam nākamo saeimas deputātu Staņislavu Šķesteri, naktī, mežā, rudenī, vilkiem. Bet atcerējāmies tikai viņu, kad viņu jau pazaudējām. Mobilie tad nebij [smejas]. Iedomājies tā, tā kā tevi atstāj naktī, mežā, kaut kur šimpus Maskavas. Nu, tā.
V.K.: Kādas tradīcijas, to es jau teicu. A.. kā izveidojās jūsu dzīve pēc Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas beigšanas ?
E.S.: Nu tā arī Balvos izveidojās, a ….. sāku strādāt, tad divi gadi Padomju armijā, spēlēju pūtēju orķestrī Dobelē. Un, un, un tad atkal Balvos. Viss tā nu, nu īstenībā viss mūžs Balvos pagājis.
V.K.: Vai Jūs uzturat sakarus ar skolu?
E.S.: Nu jā, nu jā arī, nu, visvairāk…….. jā ar skolu tieši, tieši profesionālā ziņā un visu laiku kā iestādes vadītājam ir jāuztur. Bet mēs, taču braucam uz visiem jubilejas pasākumiem, uz koncertiem, uz konkursiem…..A…… un arī , protams, mums ir stingra saikne ar Gunāru Rupaini un Eināru Lipski tā joprojām.
V.K.: Un vai ir ar pedagogiem kādi sakari?
E.S.: Nu jā, nu ar Sergeju Sergejevu. Mēs abi regulāri diriģējam orķestrus, tagad ar Romānu Ivanovu, viņš gan ir jaunāks, bet vienalga. Jā. Ar, ar skolotāju Ilgu Viļumu, johaidī, viņa taču pie mums brauc regulāri aa….. pianistus klausīties un palīdz jaunajiem pianistiem un ir žūrijas komisijas pārstāvis Balvu pianistu konkursā.
V. K.: A….Ko jūs gribētu novēlēt Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pašreizējiem pedagogiem un audzēkņiem?
E.S.: Ho….[iesmejas] Audzēkņiem, lai māk ne tikai atpūsties, bet arī sūri strādāt, mēs starp citu regulāri sešos no rīta gājām uz skolu mācīties, es nezinu vai tā dara vai nē. Mums uzticēja skolas atslēgas, sešos no rīta līdz astoņiem, nu tāds vesels pulciņš gājām vingrināties, nu tā lai normāli. Nu tātad audzēkņiem, jā, lai prot atpūsties un, lai prot arī strādāt, lai ir konkurēt spējīgi aaaaa………. Nu skolotājiem veselību un pacietību. Aaa….. un kopumā skolai, lai nu tas tāds radoša pacēluma moments, tas, kas ir šobrīd visādā ziņā gan radoša, gan telpinstrumentāli atjaunošanas, tad tā taciņa, kas ieslīdēta, lai nu viņa iet visu laiku pa kalnu. Tā.
V.K.: Paldies par atsaucību un skolas vēstures lappusēm veltīto laiku!
