Logina - Bukša
JIRMV/MVp-MB 23 Logina, Liene Intervija ar Mariju Bukšu Viļakas mūzikas skola 2014.g. 5. maijā
Liene: Labdien! Pastāstiet, lūdzu, kurā gadā Jūs iestājāties Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā un kādā nodaļā?
Marija: Labdien! Es ,Mūzikas vidusskolā, Rēzeknē iestājos 1974.gadā. Ee, kordiriģentu nodaļā. Man specialitātes skolotājs, visus šos 4 gadus, bija Belasovs. Beidzu 1978.gadā..(klusums) tieši šo nodaļu - kordiriģēšanas nodaļu.
Liene: Kā Jūs vispār izdomājāt iet uz turieni mācīties?
Marija: (ieelpa) Nu, droši vien, ka mani ietekmēja daļēji Kārsavas mūzikas skola..ee..pastāstīja par iespējām, ko darīt tālāk. Bet viņi bija vairāk orientēti uz Rīgas Pedagoģisko skolu, lai es eju, ja?! Ee, bet pie mums māc..ee..strādāja praktikante no Rēzeknes Mūzikas vidusskolas un tad viņa, tātad, pierunāja, teiksim, ieteica man doties uz Rēzekni. Tad es pāris reizes aizbraucu uz konsultācijām, nu.. tā es.. iestājos. (pasmaida)
Liene: Pastāstiet, kādas Jums bija attiecības ar kursabiedriem, skolotājiem?
Marija: Es domāju, ka viennozīmīgi pozitīvas (smaida). Mūsu bija ļoti daudz. Varbūt vairāk turējāmies kopā tieši katra nodaļa, nevis varbūt visi tā kopā, jā!? bet, bet, bet būtībā bija, bij tāds saliedēts, interesants kolektīvs. Rīkojām, amm, dažādus pasākumus un izbraucienus, dzimšanas dienas, arī sveicām viens otru. Nu skolotājiem bij laikam tomēr nevis droši tādas, nu oficiālas attiecības, nebij tādas nu... Vismaz man..teiksim ar specialitātes skolotāju kā ar direktoru diezgan tā, tādas, nu.. oficiālas tieši bija, ja?! Un, un, un, un, un, un (neliels klusums) protams, ka, tad ,kad mēs beidzām, savādāk tas viss, jā?! Tad jau tas viss tā, ļoti draudzīgi..un koleģiāli gandrīz vai, jā..bet nu, kamēr mācījāmies, tikmēr tie bija skolotāji, un mēs bijām skolnieki. Kaut gan arī interesanti tas, ka teiksim, mēs..ee..nu palīdzējām korī, koros dziedāt, ja, dažādos – gan Ezerzemē, gan MKK jauktajā korī un, un citos arī..tā bija tāda maza privilēģija, jā. Tad jau tās attiecības tajā brīdī bija drusciņ savādākas (smaida).
Liene: Bija Jums varbūt kādas tradīcijas skolā, kuras Jūs varbūt tā atkārtojat katru gadu?
Marija: (klusums) Droši vien, ka bija, bet nu jau kaut kā nevaru atcerēties, jā.. nu, protams, vis vis tā populārākā un vienreizējs pasākums, tas bij, pirmā kursa iesvētīšana, ja.. tas bija ļoti grandiozs pasākums, ļoti..tur bija izdomu..mūsu kurss, meitenes, bija radošas izdomas pilnas, un, jāsaka, mūsu pasākumi vienmēr bija tādi, ļoti interesanti..
Liene: Kur Jūs mitinājāmies tajā laikā, kad mācījāties?
Marija: Kopmītnē.
Liene: Un kā Jums tur tā kopmītņu dzīve?
Marija: Nu, kopmītņu dzīve mūs norūdīja. Un, un es tagad atceroties, gandrīz jāsaka, tā, ka tie, kuri dzīvoja kopmītnēs, visi ir vadošajos amatos, jo tur mūs mācīja vienam otru iepazīt, uzklausīt, komunicēt, sadzīvot, saprasties ,tikt galā ar visādām nebūšanām, un arī vienu otru nebūšanu noklusēt un.. jā. Tur , tur kopmītnes mūs norūdīja pamatīgi.
Liene: Kā Jums vispār patika mācības šajā skolā?
Marija: Nu droši vien.. Ta es jau nemācītos (smaida). Kaut gan pirmajā kursā man bija ļoti grūti, jā?! Jo es kā lauku meitene aizgāju uz turieni..pirmkārt vide, kopmītnes..un otrkārt arī laikam man nebija tik bagāža ..tieši zināšanu , ee, man bija ļoti daudz jāmācās, bija jāpierod. Nu, nebija spoži.. Otrā kursā jau es panācu citus, trešajā jau es apdzinu.. nu ceturtajā jau man gribējās drusciņ izklaidēties (smaida).
Liene: Jā.. Ko lai tādu vēl pajautā.. Varbūt ir vēl kas tāds, ko Jūs atceraties..? Kaut ko interesantu, kaut kas ar humoru saistīts varbūt..?
Marija: Nē, nu vienīgi, varbūt to, ka kā kordiriģents, es atceros, cik spēcīgi bija kori, koru skates..un, un, un, un, un Dziesmu svētki palikuši atmiņā. Mm, ē, man dziesmu svētki, interesanti tas, ka es trešajā kursā biju ar pūtēju orķestri. Mēs skatē spēlējām, man tur ļoti patika, jo mēs bijām tur tikai dažas meitenes un mūs ļoti uzpasēja, puiši bija ļoti džentelmeniski (smaida) un visur mums priekšroku deva..un, un, un, un, tas varbūt arī tas, ka, ka man tagad gribās, lai skolā būtu pūtēju orķestris, jo tā man tāda diezgan sirds lieta, jo es pati tur esmu spēlējusi un, un, un.. tas tā, tā interesanti.. Bet ļoti kūsāja kultūras dzīve mūsu laikā tiešām. Un, un, un, un, un arī konkurss bija uz iestāšanos un, un, un arī tā..(neliels klusums). Mācīties ļoti daudz vajadzēja. Mēs gājām no rīta 6:00, deva atslēgu mums. No rīta līdz, līdz mācību sākumam.. vakaros gājām spēlēt, mācīties. Domāju, ka mūsu gadu gājumi bija tie, nu, diezgan augstā līmenī.. tie, kas mācījās un beidza. Ļoti daudzi aizgāja tālāk arī uz augstskolām....Humoristisku..? (smaga nopūta) Nu, tā grūti pateikt..nu vis kaut kas tāds bija.. man jau, man jau Rēzekne bija sapņu pilsēta, jā.. jo tā bija, tā bija jaunības pilsēta, kur bij 18, 19 gadi, tas jau pats skaistākais laiks..bet, diemžēl, beidzot Daugavpili , nu, neatradās vietas skolās strādāt..ē, es būtu noteikti gājusi uz Rēzekni strādāt, bet nu nebija vietas. Tā nu es aizgāju uz Balviem..
Liene: Skaidrs. Tad tas laikam būs viss, jautājumu vairs nav. Paldies par interviju!
Marija: (smaidot) Lūdzu, vienmēr laipni!
